Kad darba devējam ir jāatmaksā nauda, ​​kas iztērēta briļļu un lēcu iegādei?

Vai zinājāt, ka likums paredz noteiktas situācijas, kurās darba devējam ir pienākums atlīdzināt briļļu vai kontaktlēcu iegādes izmaksas? Labā ziņa darba devējiem ir tā, ka daudzos gadījumos šādu redzes uzlabošanas ierīču iegāde ir atļauta ar likumu un nav saistīta ar papildu pabalstu maksājumiem.

Aplūkosim tuvāk, kādas ir šīs situācijas!

Kad darba devējam ir jāapmaksā darbinieka brilles vai lēcas?

Likums nosaka, ka, ja darbinieka darbs vismaz pusi no darba laika ir saistīts ar darbu ar displeja ekrānu, darba devējam ir jānodrošina darbiniekam veselības pārbaude. Tas cita starpā ietver acu veselības novērtējumu.

Cik bieži jāveic veselības pārbaude?

Veselības pārbaude jāveic vismaz reizi trijos gados. Tomēr biežāk pēc darbinieka pieprasījuma, ja viņš konstatē, ka, strādājot ar displeja ekrānu, viņam ir radušās redzes problēmas.

Kādos gadījumos tas netiek aplikts ar papildu labumu nodokli?

Darba devējam ir tiesības bez nodokļa kompensēt darbiniekam briļļu vai citu redzes asuma korekcijas palīglīdzekļu (piemēram, darbam pie datora piemērotu lēcu), kas paredzēti darbam ar displeja ekrānu, iegādes izmaksas, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

EAMT vadlīnijas “ Arodslimību aizsardzība ”:

• Riska analīzes rezultātā izstrādātajā rīcības plānā ir paredzēti pasākumi, lai novērstu redzes asuma samazināšanos, ko izraisa darbs ar displeja ekrānu;
• ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, kas noteikti Republikas Valdības 2000. gada 15. novembra noteikumos Nr. 362 " Darba aizsardzības prasības darbam ar displeju ekrāniem ";
• darba devējs var pierādīt, ka darbinieki neizmanto brilles vai citus redzes asuma korekcijas palīglīdzekļus, kas paredzēti darbam ar displeja ekrānu, ar darbu nesaistītām aktivitātēm;
• Darbinieki tiek nosūtīti pie arodslimību ārsta, ar kuru darba devējam ir līgums par acu pārbaudēm.

Šo palīglīdzekļu iegādes izmaksas var atlīdzināt bez nodokļa, ja pienākums tos nodrošināt izriet no likuma vai citiem normatīvajiem aktiem, palīglīdzekļu izvēli, izmaksas un lietošanu regulē darba devējs, un izmaksas ir nepieciešamas, lai novērstu kaitējumu darbinieka veselībai.

Bet ko darīt, ja darbinieks brilles vai lēcas lieto gan mājās, gan darbā?

Ja darbinieks ārpus darba laika lieto brilles vai citus darba devēja iegādātus redzes asuma korekcijas līdzekļus, tam ir likumā noteikti noteikumi. Saskaņā ar tiem ir jāatrod ar darbu saistīto un ar darbu nesaistīto aktivitāšu proporcijas. Tātad ir jāaprēķina, cik procentu no briļļu/lēcu lietošanas laika tiek pavadīts darbā. Pamatojoties uz likumu (32. panta (3) daļa), šai daļai netiek piemērots papildu labumu nodoklis. Tomēr darba devējam ir jāmaksā papildu labums par daļu no izdevumiem, kas nav saistīti ar darbu. Ja vien darbinieks pats nesedz šo daļu.

Kad darba devējam ir tiesības atteikties kompensēt briļļu/lēcu iegādei iztērēto naudu?

Arī šeit ir vairākas nianses, taču izcelsim visbiežāk sastopamās situācijas:

• Ja negatīvās redzes samazināšanās ir saistīta ar ar vecumu saistītiem faktoriem, nevis darbinieka darbībām;
• Ja darbinieka redze saglabājas tādā pašā līmenī, bet viņš vai viņa tomēr vēlētos nomainīt brilles pret jaunākām;
• Ja darba telpas ir pienācīgā stāvoklī un briļļu nolietojums, piemēram, lēcu skrāpējumi, ir darbinieka paša neuzmanības rezultāts.

Atrodi sev piemērotākās lēcas un brilles Pupilo!